Janvāris
Tā ir jauna iespēja atsākt rakstīt.Vismaz tā man šķita. Sirds uzjundija Polozkovu Veru, kuras dzeju mēdzu klausīties caurām naktīm. Tuvējā šalkoņa atgādināja par Brautiganu, kura darbi man atgādināja milzīgu vājprātu. Bet tajos putnos kas bija - idejas, dzīve, izpratne. Tiesa, tas viss maitulijām uz spārniem. Zini, toreiz,muļķīgi jokojot, es atļāvos iedomāt kā būtu,ja mēs divi satiktos, uz īsu brīdi. Starp mūžīgajām tenkām, es allaž meklēju Tavas atbildes,un dažkārt man pat izdevās. Ticēsi, ja teikšu,ka mūsu tikšanās bija nolemta jau sen? Īsti nezinu kā, bet īstais laiks pienāk tieši laikā, kad debess ar zemi saplūst vienā. Nav ne jāgaida, ne jālūdz. Tikai jāsmaida un jāsaka - jā!