Dīvāns
Laiks kaut kur vājprātīgi nesas. Ne radošuma, ne laika, ne spēka. Tāds kā mazs melnais caurums, kas apēd visu, ko esi mīlējis. Nē nu ir jau labi. Jaunas emocijas, sapņi, jaunas mīlestības. Tā vien šķiet,ka mainot dzīvesvietu, kaut kur kaut kas pazūd. Ja ne mantās, tad emocijās, pasaulē iekšējā. Līdz ar dīvāna iegādi,mūsu ģimenē atgriezās komforts. Šķiet gadu man tāda nebija bijis. Un tomēr, skatījums uz televizoru no dīvāna ir labāks, kā no gultas.